Kristīne Eglīte-Reiša

Psihoterapija piedāvā iespēju risināt emocionālos samezglojumus, mainīt traucējošus ieradumus un transformēt priekšstatu par sevi, par citiem un pasauli. Visbiežāk, pārmaiņas var norisināties, pateicoties ilgtermiņa sadarbībai, kurā sākotnēji grūtības tiek atpazītas, atzītas, izpaustas un pēc tam soli pa solim iepazīti jauni esības, pašapziņas un uztveres veidi.

Psihoterapija — tā ir mana un klienta apzināta izvēle, kur mēs abpusējā sadarbībā fokusējamies uz to, kas ir nozīmīgi klientam.

Esmu novērojusi, ka ikdienas gaitās var pietrūkt laika tā patiešām sirsnīgi un pilnvērtīgi veltīt laiku sev; sesijas to palīdz risināt, jo konsultācija ir kā apzināta klienta izvēle: “Šis ir laiks kuru ieguldu sevis izpratnē, dziedināšanā, izmaiņās, attīstībā.” Līdzīgi, kā ejot uz sporta zāli, kas ir noteikts laiks fizskajai veselībai, psihoterapija ir noteikts laiks psihoemocionālajai pasaulei.

Ir dažādas psiholoģiskas grūtības, kuras atved cilvēkus uz psihoterpiju – depresija, trauksme, panikas lēkmes, pāšvērtējuma grūtības, uzvedības traucējumi, emocionālā labilitāte, komunikācijas sarežģījumi, attiecību grūtības u.c. Papildus stratēģijām, kā apieties ar šīm grūtībām, piedavāju dziļāk apskatīt, kas katra klienta gadījumā varētu būt cēlonis šiem sarežģījumiem; mēdz gadīties, ka tas slēpjas kādā nepazinātā psiholoģiskā iemeslā.

Vairākus klientus ir patīkami pārsteidzis tas, kādu nozīmi ienes savu domu un jūtu izteikšana skaļi, pateikt tās otram. Ir normāli, ka mēs daudz pie sevis domājam un var likties, ka es “visu saprotu”, citreiz savukārt varam justies pavisam nomaldījušies savā domu un jūtu pasaulē; kā vieni tā otri var piedzīvot interesantas atklāsmes, kad reāli dzird, kādos vārdos ietērpjas viņu domas un jūtas. Klienti mēdz piedzīvot atvieglojumu, atklāsmes, sajūtu - “domas ir saliktas pa plauktiņiem”, mēdz izdoties sevi piedzīvot no pavisam cita redzes leņķa. Nereti psiholoģijā tiek izmantots vārdu salikums “norunāt jūtas” – jūtu nosaukšana vārdā ir svarīgs jūtu izlādes un pārstrādes process.

Arī vēlme izprast sevi, iepazīt labāk, uzturēt savu psihoemocionālo stāvokli pietiekami veselīgu ir motivācija, kas rosina cilvēkus veltīt savu laiku sarunām psihoterapietiskajā telpā.